viena pati zemē krita.

Heijā- hopsā!
Daži labi mani saslimdināja ar šo blogu- vainojiet viņus, ka es šeit notriekšu savu laiku (kad tāds būs).:p
Tātad, vispār, man ir liels prieks, ka esmu šādu lietiņu izveidojusi, jo... nu reizēm gribas izkratīt savu sasāpējušos sāpi atklātai pasaulei. Nu, tā, lai visi par viņu zin. :)
Bet patlaban man tādas sāpes nav, tāpec pamuldēšu tāpat vien- par dzīvi. :)
Dzīvē nekas liels jauns nav, tās pašas vecā sproblēmas, vecie prieki. Esmu noilgojusies pec dejošanas- neesmu dejojusi (nu, vismaz zālē) jau 7. dienu! Protams, mājā, ejot pec tējas, pagoros utt., bet tas jau nav tas. Man vajag VAIRĀK! Bet ka jau dažiem cilvēkiem solīju- 1dien būšu pilnā aprīkojumā. :)
Svētki- svētki pagāja ļoti pozitīvi. Atkla sanāca radu saime, atkal visi pļāpāja, ĒDA, smējās un jokoja. Nekad nebiju sagriezusi tik daudz salātus- pietam, pie latviešu mūzikas. Heh, patriote. :) Vispār- tagad arī man fonā skan vakardienas ierakstītais latviešu mūzikas disks. Kautkā, laikam, sagribējās atpūtu no tiem labajiem ārzemju gabaliem. Un parmaiņas tak nekad nekaitē, ne?!
Ahh... nedrīkst jau nepieminēt skolu un diplomdarbus. Šodien bija pēdējā starpskate pirms idejas aizstāvēšanas. Traki, traki.
Nu ko, tagad pie jaukās Prāta Vētras- Lidmašīnas saku jums atā. :)

"Viena pati zemē krita"
Prāta Vētra- Lidmašīnas